Natalja Mankovska, IBCLC / www.manadoula.lv

Krūšu uzgaļi zīdīšanai. Kā tos lietot

Kā pareizi rīkoties ar krūšu uzgaļiem, lai līdz minimumam samazinātu iespējamās neērtības un nepatīkamās sekas.
Par dažādiem šo uzgaļu veidiem un gadījumiem, kad tos var lietot un kad var bez tiem iztikt, tika apskatīts rakstā Krūšu uzgaļi (Nipple shields) .
Šajā rakstā mūsu uzdevums ir tikt skaidrībā, kā pareizi ar tiem rīkoties, lai līdz minimumam samazinātu iespējamās neērtības un nepatīkamās sekas.

Sāksim ar to, ka krūšu uzgaļiem pēc izmēra ir jāatbilst krūtsgala diametram. Ideāli, ja uzgaļa pamatnes diametrs būs nedaudz lielāks par krūtsgala diametru. Burtiski par vienu milimetru. Tad krūtsgals brīvi ieiet uzgaļa "cepurītē", bet praktiski nepaliek spraugas. Ja uzgalis ir pārāk mazs, tad tas spiedīs un traumēs krūtsgalu. Toties, ja uzgalis būs pārāk liels, caur šādu uzgali bērnam var būt grūtāk izzīst pienu.

Parasti pēc krūšu uzgaļiem uz aptieku tiek sūtīts vīrs. Pirms viņu vienkārši tur nosūtīt ar vārdiem "nopērc man uzgaļus", vajadzētu veikt mērījumus, lai noskaidrotu savu izmēru. Un vēl labāk uzreiz pateikt viņam, kādas firmas un izmēra uzgaļi ir nepieciešami.
Tālāk, uzgaļus pirms lietošanas ir vēlams sterilizēt. Manuprāt, visvieglāk to ir izdarīt, ievietojot tos caurdurī virs kāda trauka un apliet ar verdošu ūdeni. Mitrais uzgalis labāk pielīp pie ādas un turas pie krūts.

Pirms uzgaļa lietošanas, reizēm ir labi sagatavot krūti zīdīšanai. Mazuļiem patīk, kad pieniņš sāk tecēt ātri un ar pietiekoši spēcīgu strūklu. Tāpēc var stimulēt labāku piena plūsmu. Silts dzēriens, ērta zīdīšanas poza, viegla masāža (apļveida plaukstas kustības pa visu krūts virsmu) – jo māmiņa ir vairāk atslābinājusies un ērtāk iekārtojusies, jo labāk plūdīs piens.

Uzgali ir jāliek precīzi krūtsgalam virsū. Lai to izdarītu, vispirms var atliekt uzgaļa "spārniņus" un uzvilkt to tā "cepurīti" tieši uz krūtsgala.
Ja krūtsgals ir ievilkts vai ievelkas uz iekšu, tad uzreiz to ielikt uzgalī neizdosies, tāpēc ir jāpacenšas "cepurīti" uzlikt tieši uz tās vietas, kur slēpjas krūtsgals.
Lai bērnam pēc tam būtu vieglāk un skaidrāk, kā pareizi satvert krūti, labāk censties pasniegt uzgali tieši tādā pašā veidā, kā mēs pasniedzam krūti, lai iegūtu pareizu satvērienu. Par pareizu krūts satvērienu jūs varat izlasīt šeit: Assimetriskais krūtssatveriens

Ar krūtsgalu ir jāpieskaras pie mazuļa augšējās lūpas un jāsagaida, kad bērniņš sāks plati taisīt vaļā mutīti. Tad var uzmanīgi pievilkt mazuli sev klāt, pieturot viņa pleciņus un galvu, un "uzlikt" viņu ar mutīti virsū krūtsgalam. Nevajadzētu bāzt krūti ar uzgali mazulim mutē kā māneklīti – kaut kā nebūt, lai viņš tikai to paņemtu. Uzturiet viņā ieradumu plaši atvērt mutīti pie krūts – tas jums būtiski atvieglos dzīvi, kad pienāks laiks mācīties zīdīt bez uzgaļa.
Kā saprast, ka mazulis saņem pietiekami piena? Pie efektīvas zīšanas, kad piens nokļūst pie bērna ar kārtīgu plūsmu, mazuļa apakšējais žoklis kustas lēnām (tāpat kā mums, kad dzeram no krūzes) un ir dzirdams, kā bērns to norij. Pie šādas plūsmas bērns var saņemt labu piena devu burtiski dažu minūšu laikā.

Savukārt, ja piens ieplūst lēnām, bērns veic biežas zīšanas kustības (it kā košļātu) un norij pienu pēc vairākām šādām kustībām. Lēnas piena padeves gadījumā zīdīšana var aizņemt ilgu laiku.
Iemiegot, bērns guļ pie krūts ar atvērtu muti, veic vairāku ātru zīšanas kustību sēriju un turpina snaust tālāk. Šāda zīšana ir svarīga saldam miegam, tā sniedz bērnam siltumu, drošības sajūtu un kontaktu ar māmiņu. No ēdināšanas viedokļa, šis veids nav diez ko efektīvs. Ja piena plūsma ir ļoti lēna, tad jaundzimušais reflektori sāk migt ciet.

Ir jāņem vērā, ka piena plūsma caur uzgali ir vājāka nekā bez tā. Barošanas var aizņemt ilgāku laiku. Dažreiz laktācijas un bērna svara pieauguma uzturēšanai nākas papildus atslaukt pienu un piebarot mazuli. Tāpēc, ja jūs lietojat krūšu uzgaļus, ir jāseko līdzi, cik efektīvi bērns zīž krūti (vai tas norij pieniņu) un kā tas pieņemas svarā. Pirmajās bērna dzīves nedēļās vajadzētu to nosvērt biežāk, iespējams, pat katru dienu. Pirmajos 3 mēnešos svara pieaugums tiek uzskatīts par normālu, ja tas ir vismaz 150g apmērā. Ja nav pieejami svari, var mēģināt orientēties pēc bērna vēdera izejas – mazulis kakā 2-3 reizes diennaktī un biežāk pirmajā dzīves mēnesī (pēc tam vēdera izeja var kļūt retāka). Ja runājam par bērna iztukšošanu kopumā, tad patērējot pietiekošu piena daudzumu, bērns piepilda vismaz 5-6 autiņbiksītes diennaktī.

Ja zīdāt bērnu caur uzgali, jūs var uztraukt fakts, ka bērns "neēd tieši no krūts". Bet var arī neuztraukt – jo jūs tomēr to barojat pati, ar savu pienu. Viss mainās. Pat, ja tagad jums neizdodas pielikt bērnu pie krūts bez uzgaļa, tas izdosies vēlāk, vienkārši ir jāsagaida īstais brīdis. Pirmajās zīdīšanas nedēļās viss mainās burtiski katru dienu.
Zīdot bērnu caur krūšu uzgaļiem, var ļoti noderēt zīdīšanas konsultanta palīdzība.

Daži stāsti no manas prakses.

Zvans no māmiņas M. - mazulītei ir 1 mēnesis, tiek barota caur uzgali. Meitiņa ēd bieži un ēdienreizes ir ilgas (kas, principā, ir parasta lieta šādā vecumā, tomēr māmiņu uztrauc piena daudzums). Sarunājām konsultāciju nākošajā dienā, es motivēju pamēģināt pielikt bērnu pie krūts bez uzgaļa – tādējādi zīdīšana būs efektīvāka. Pirms manas ierašanās, māmiņa pati noņēma uzgaļus, un manā klātbūtnē meitenīte vairākas reizes ideāli likās pie krūts, satvēriens nija labs, zīdīšana aizņēma 10-15 minūtes. Aptuveni pirms divām nedēļām šī māmiņa neveiksmīgi centās atteikties no uzgaļiem, bet tagad tas tomēr izdevās.
Konsultācija pie māmiņas L. – puisītim ir trešā diena, bērnam neizdodas satvert krūti, un līdz šim nav izdevies pielikt viņu pie krūts. Iespējamais iemesls – māmiņas krūšu gali nedaudz ievelkas uz iekšu, un bērns ir mazliet novārdzis: dažkārt viņam sanāca satvert krūti, tomēr turpināt zīst – vairs nē. Izdevās piemeklēt pozu, kurā mazuli bija visvieglāk pielikt pie krūts (guļus uz sāna, bērns mammai uz rokas). Ieteicu sākt atslaukt jaunpienu un barot ar karotīti. Ja ar krūts zīšanu turpināsies tāpat, tad būtu jāpamēģina krūšu uzgaļi. Atlikušo dienu un nakti mazulim deva atslauktu jaunpienu, pāris reizes izdevās to pielikt pie krūts. Nākošajā dienā tika iegādāti krūšu uzgaļi, un bērns sāka zīst nepārtraukti. Parādījās piens. Mazulis sāka kakāt un pieņemties svarā. Tad viņam arī sāka izdoties zīst krūti bez uzgaļa, kaut arī pirmajās barošanas minūtēs tas vēl bija nepieciešams. Pēc dažām dienām uzgaļi vairs netika izmantoti vispār, jo nepieciešamības vairs nebija.

Konsultācija pie māmiņas V. – meitiņai trešā diena, neizdodas pielikt pie krūts, mazulīte krūti nevar satvert un nezīž. Konsultācijas laikā arī man pielikt bērnu pie krūts neizdevās. Mazliet uz iekšu ievilkti krūšu gali, un, izskatās, ka ir arī kaut kādi sarežģījumi mazulītei ar zīšanas kustību koordināciju. Parādīju māmiņai, kā atslaukt pienu un piebarot ar to mazuli. Slimnīcas medicīniskais personāls uzstāja, bērns sāktu tikt piebarots ar maisījumiem. Atkārtotā konsultācija norisinājās jau mājās, situācija tā pati – piebarošana ar atslauktu pienu un maisījumu, bērns krūti nezīž, bet piens jau ir pienācis. Pamēģinājām pielikt caur krūts uzgali, mazulīte sāka zīst, tomēr ne uzreiz. Māmiņa sākumā palīdzēja meitai zīst efektīvāk ar krūts saspiešanas tehniku, pēc pāris dienām palīdzība vairs nebija vajadzīga. Mazulīte, beidzot, sāka zīst ļoti labi. Piebarot ar maisījumu vairs nevajadzēja, bet pirmo nedēļu bērnu vienu vai divas reizes piebaroja ar atslauktu pienu. Bērns pieņēmās svarā pirmajā mēnesī par 800-900 gramiem, un piena māmiņai bija gana daudz. No krūts bez uzgaļa meitenīte atsakās. Visu šo laiku mēs ar viņas māmiņu regulāri sazvanījāmies, un vienīgo reizi, kad mazulīte paņēma krūti bez uzgaļa, bija tieši pēc šādas sarunas. Ceru, ka šādi precedenti atkārtosies, un izdosies uzgaļus novākt.

Papildus šiem gadījumiem, es daudz reižu esmu bijusi konsultācijās par krūts satvēriena labošanu, kur māmiņām bija nobrāzti un saplaisājuši krūšu gali. Regulāri dzirdu komentārus "mēs mēģinājām krūšu uzgaļus, bet ar tiem ir tikai sliktāk". Tāpēc man diezgan reti gadās veiksmes stāsti attiecībā uz uzgaļu izmantošanu krūšu galu traumu gadījumos.




Nobeigumā īsi izstāstīšu par to, kā pāriet uz zīdīšanu bez uzgaļiem.

Parasti mēs iesākam barot ar uzgali, sagaidām, līdz bērns ir kārtīgi piezīdies, sāk norīt pienu un ir atslābinājies. Tajā brīdī viņš ir jānoņem no krūts, jānoņem uzgalis un jāpasniedz krūts bez uzgaļa. Jārīkojas ir ātri, droši un maksimāli labvēlīgi.

Var jau iepriekš paskaidrot mazulim (un sev), ko jūs grasāties darīt. Nekādā gadījumā nedrīkst piespiest mazuli ņemt krūti, ja tas protestē. Ja neizdodas noņemt uzgali šajā barošanas reizē – nekas briesmīgs, iespējas to mēģināt atkal būs cik uziet.

Pacietība, miers un pārliecība – un viss izdosies!
Made on
Tilda